2025. gada augustā Portugāles Konstitucionālā tiesa (Satversmes tiesa) piegādāts a orientieris lēmums (Acórdão n.º 785/2025) par vairāku Ārzemnieku likuma grozījumu atbilstību Konstitūcijai (23.jūlija likums Nr.º 2007/4), ko ieviesa ar Parlamenta dekrēts Nr. 6/XVIIGrozījumi, kuru mērķis bija reformēt tiesisko regulējumu attiecībā uz ārvalstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un izraidīšanu no Portugāles teritorijas, pēc Republikas prezidenta pieprasījuma tika pakļauti preventīvai konstitucionālajai pārskatīšanai. Tiesas plenārsēdē pieņemtais lēmums ne tikai rūpīgi pārbaudīja likumdošanas procesa saturiskos un procesuālos aspektus, bet arī izraisīja nopietnas debates tiesnešu vidū, kas atspoguļojās plašos atšķīgos viedokļos.
Šajā rakstā sniegts pārskats par Tiesas vairākuma argumentāciju, galvenajiem konstatētajiem antikonstitucionalitātes punktiem un galvenajiem argumentiem, ko izvirzījuši atšķirīgie tiesneši.
Likumdošanas konteksts
Izskatāmo grozījumu mērķis bija pastiprināt ģimenes atkalapvienošanās prasības, pagarināt uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņus un ieviest jaunus procesuālos noteikumus tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai pret Integrācijas, migrācijas un patvēruma aģentūras (AIMA, IP) administratīvajām darbībām vai bezdarbību. Likumdošanas process tika paātrināts, ar ierobežotām konsultācijām ar ārējām struktūrām, ko Tiesa atzīmēja, bet neatzina par konstitucionāli izšķirošu.
Tiesas vairākuma lēmums
1. Ģimenes atkalapvienošanās: ierobežojošas izmaiņas, kas atzītas par antikonstitucionālām
Visnozīmīgākās izmaiņas skāra ārvalstu rezidentu tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos. Jaunais režīms ieviesa divu gadu gaidīšanas periodu, pirms rezidents varēja pieteikties atkalapvienošanai ar pieaugušajiem ģimenes locekļiem, un ierobežoja tūlītēju atkalapvienošanos tikai nepilngadīgiem bērniem. Tiesa atzina šos ierobežojumus par nesamērīgu iejaukšanos tiesībās uz ģimenes dzīvi, ko aizsargā Konstitūcijas 36. panta 1. un 6. punkts, 67. panta 1. punkts, 68. panta 1. punkts un 69. panta 1. punkts. Vairākums lēma, ka šāds stingrs gaidīšanas periods bez jebkādas iespējas paredzēt izņēmumus katrā atsevišķā gadījumā neatbilst samērīguma principam un bērna interesēm, kā arī neatbilst gan Portugāles Konstitūcijai, gan attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un ES Ģimenes atkalapvienošanās direktīvai.
2. Apvienošanās tiesību īstenošanas nosacījumi
Grozījumi ieviesa arī jaunas, neskaidri definētas prasības ģimenes atkalapvienošanai, piemēram, “normāla izmitināšana salīdzināmai ģimenei tajā pašā reģionā” un “pietiekami iztikas līdzekļi”. Tiesa konstatēja, ka, lai gan šie jēdzieni paši par sevi nav antikonstitucionāli, to detalizētas definīcijas deleģēšana valdības noteikumiem (portarias) bija pieļaujama tikai tehnisku vai sekundāru aspektu dēļ. Tomēr noteikums, kas ļauj valdībai definēt papildu “integrācijas pasākumus” pretendentiem un viņu ģimenēm, lietojot terminu “proti” (noformēts) tika atzīts par tādu, kas pārkāpj konstitucionālo prasību, ka būtiskie tiesību elementi un to ierobežojumi ir jānosaka ar parlamenta likumu, nevis ar izpildvaras noteikumiem.
3. Lēmumu pieņemšanas termiņi un klusēšanas apstiprinājuma atcelšana
Jaunais likums pagarināja administratīvo lēmumu pieņemšanas termiņu par ģimenes atkalapvienošanās pieprasījumiem no trim līdz deviņiem mēnešiem (ar pagarinājumu līdz astoņpadsmit mēnešiem) un atcēla iepriekšējo noteikumu par klusēšanu administratīvās iestādes klusēšanas gadījumā. Tiesa lēma, ka apvienojumā ar divu gadu gaidīšanas periodu tas varētu novest pie minimālā gaidīšanas laika ģimenes atkalapvienošanai trīsarpus gadu garumā, kas tika uzskatīts par pārmērīgu un antikonstitucionālu to pašu iemeslu dēļ, kas minēti iepriekš.
4. Tiesiskā aizsardzība: Steidzamu tiesvedību ierobežojumi
Ārzemnieku likumam tika pievienots jauns 87.-B pants, kas ierobežo steidzamu tiesvedību (intimação para proteção de direitos, liberdades e garantias) pret AIMA tikai gadījumos, kad administratīvais akts vai bezdarbība rada “acīmredzami nopietnu, tiešu un neatgriezenisku” kaitējumu personiskajām tiesībām un kad nav pieejams efektīvs pagaidu risinājums. Tiesa atzina šo ierobežojumu par pārmērīgu ierobežojumu tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību (Konstitūcijas 20. panta 1. punkts un 268. panta 4. punkts), jo īpaši ņemot vērā administratīvo kavējumu praktisko realitāti un nepieciešamību pēc savlaicīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem migrācijas jautājumos.
5. Lēmuma kopsavilkums
Tiesa atzina šādus noteikumus par antikonstitucionāliem: 98. panta 1. un 3. punkts: Ierobežojoši noteikumi par ģimenes atkalapvienošanos. 101. panta 3. punkts: Būtisku integrācijas prasību deleģēšana valdības regulējumam. 105. panta 1. punkts (kopā ar 98. panta 3. punktu): Pārmērīgi ilgi kumulatīvi gaidīšanas periodi. 87.-B panta 2. punkts: Pārmērīgs ierobežojums attiecībā uz steidzamu tiesisko aizsardzību. Citi noteikumi, tostarp vispārējie izmitināšanas un iztikas līdzekļu nosacījumi, tika atstāti spēkā.
Atšķirīgi viedokļi
Lēmumam tika pievienoti vairāki atšķirīgi viedokļi, kas atspoguļo dziļu šķelšanos Tiesā.
1. Likumdevēja rīcības brīvības ievērošana
Vairāki tiesneši, kas pauda atšķirīgu viedokli, apgalvoja, ka vairākuma pieeja nepamatoti ierobežo likumdevēja rīcības brīvību migrācijas politikā, īpaši ņemot vērā ievērojamo sociālo un ekonomisko spiedienu uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Viņi uzsvēra, ka tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, lai gan ir pamattiesības, nav absolūtas un var tikt pakļautas saprātīgiem nosacījumiem, tostarp gaidīšanas periodiem, kā to atzinusi gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, gan Eiropas Savienības Tiesa. Tiesneši, kas pauda atšķirīgu viedokli, atzīmēja, ka divu gadu gaidīšanas periods ir skaidri atļauts ES Ģimenes atkalapvienošanās direktīvā, ar nosacījumu, ka atsevišķos gadījumos ir iespējami izņēmumi, un viņi apgalvoja, ka šī garantija ir paredzēta Portugāles tiesību aktos, izmantojot citus noteikumus.
2. Par izpildvaras regulējuma lomu
Attiecībā uz integrācijas pasākumu deleģēšanu valdības regulējumam, atšķirīgie tiesneši apgalvoja, ka termina “proti” (noformēts) būtu jāinterpretē ierobežojoši, ierobežojot valdības pilnvaras noteikt tikai tos pasākumus, kas jau ir izklāstīti likumā, un ka jebkuru pārsniegumu varētu risināt, pārskatot pašus noteikumus tiesā.
3. Tiesiskā aizsardzība
Runājot par steidzamu tiesisko aizsardzību, tie, kas nepiekrīt viedoklim, apgalvoja, ka jaunie ierobežojumi ir pamatoti ar ārkārtēju tiesvedības apjomu un administratīvo lietu uzkrāšanos un ka tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību neprasa steidzamas tiesvedības pieejamību visos gadījumos, ja vien pastāv alternatīvi tiesību aizsardzības līdzekļi.
4. Nepieciešamība ievērot proporcionalitāti un kontekstuālo jutīgumu
Atšķirīgajos viedokļos atkārtoti tika uzsvērta nepieciešamība Tiesai ievērot atturību un atzīt sarežģītos politikas kompromisus, kas saistīti ar migrācijas tiesībām, īpaši krīzes laikā. Tajos tika brīdināts nepārveidot Tiesu par "otro likumdevēju institūciju" un tika aicināts uz niansētāku, kontekstam jutīgāku pieeju konstitucionālajai pārskatīšanai.
Secinājumi
Satversmes tiesas lēmums par 2025. gada grozījumiem Ārvalstnieku likumā iezīmē būtisku iejaukšanos Portugāles migrācijas politikā, atkārtoti apstiprinot konstitucionālo tiesību uz ģimenes dzīvi un efektīvu tiesisko aizsardzību prioritāti, vienlaikus arī uzsverot likumdevēja rīcības brīvības ierobežojumus šajā jutīgajā jomā. Spēcīgie atšķirīgie viedokļi uzsver notiekošās debates par līdzsvaru starp individuālajām tiesībām un kolektīvajām interesēm migrācijas kontekstā, kā arī konstitucionālo tiesu atbilstošo lomu šī līdzsvara nodrošināšanā.
Tagad Parlamentam ir jālabo likumprojekts, ņemot vērā tiesas lēmumu.
Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju. Lai iegūtu sīkāku informāciju vai norādījumus par konkrēto gadījumu, lūdzu, sazinieties ar mūsu birojs.
gada dibināšana Madeira Corporate Services datēta ar 1996. MCS sāka kā korporatīvo pakalpojumu sniedzējs Madeiras Starptautiskajā biznesa centrā un ātri kļuva par vadošo pārvaldības uzņēmumu… Vairāk
